KANDIDĀTI
Nedēļu pirms prezidenta vēlēšanām esam sākuši pastiprinātin vētīt kandidātus, kurus šim amatam pieteikuši politiskie spēki, – uzņēmēju, arhitektu Uldi Pīlēnu, ārlietu minstru Edgaru Rinkēviču un sabiedrsko aktīvisti Elīnu Pinto. Pīlēns un Pinto jau paviesojušies uz interviju pie Jāņa Dombura. Rinkēviča interviju skatieties te.
Lai gan prezidentu ievēl Saeima, arī sabiedrībai ir svarīgi zināt, ko katrs kandidāts sola.
Edgars Rinkēvičs, kuru izvirza premjera partija “Jaunā Vienotība”,
- tūdaļ pēc nominēšanas Valsts prezidenta amatam apliecināja – ņemot vērā laiku, kādā pašlaik dzīvojam, proti, karu Ukrainā un starptautisko vidi, kas strauji mainās, iekšējā un ārējā drošība būs Valsts prezidenta galvenais uzdevums.
- Rinkevičs min arī to, ka vēlas redzēt valsti attīstoties daudz straujāk, daudz dinamiskāk gan tautsaimniecības jomā, gan jautājumos, kas saistās ar tiesiskumu.
Elīna Pinto, kuru virza opozīcijā esošie “Progresīvie”,
Uldis Pīlēns, kuru virza koalīcijā esošais “Apvienotais saraksts”,
- dažādās intervijās uzsvēris, ka viņa prioritātes ir drošība, kas aktualizējusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, un
- valsts ekonomiskā attīstība, pārmetot pārāk ilgu atpalicību no kaimiņzemēm.
Uzvirmojusi diskusija arī par to, vai svarīgs ir prezidenta dzimums. Jurists Arvīds Dravnieks uzskata, ka tāds skatījums ir seksisms, bet antropoloģe Aivita Putniņa domā – kur vairāk sieviešu, tur mazāk sarunāšanu.
Aptauja, kuru pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma pagājušajā nedēļā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS, liecina – 35% aptaujāto neatbalsta nevienu no trim Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem. Taču lielāks atbalsts ir ilggadējam ārlietu ministram Rinkēvičam un miljonāram Pīlēnam.
Pēdējās kandidātu debates notiks 30. maijā. Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā, un tām visas dienas garunā sekojiet sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio!
Foto: Publicitātes foto
SODS VAI CENZŪRA?
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome portālam “Tvnet” piemērojusi 8500 eiro sodu. Tas noteikts par 29. marta raidījumu krievu valodā “Kurš jums maksā?”, kurā intervēts opozīcijā esošās partijas “Stabilitātei!” deputāts Rosļikovs, un pēc NELPL domām – nepareizi pielietoto vārdu "deportācija". Portāls sodu pārsūdzēs tiesā. Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācija NEPLP lēmumu uzskata par cenzūru, neizpratnē arī citas organizācijas. Arī politiķi, piemēram, ārlietu ministrs Rinkēvičs sacījis, ka NEPLP lēmums nav saprotams, savukārt Nacionālā apvienība izsakās piesardzīgāk.
HOKEJA PIRMĀ REIZE
Mūsu hokejisti gan sporta faniem, gan pārējiem līdzjutējiem otrdien sagātaja daudz pozitīvu emociju, "Arēnā Rīga" ar 4:3 pagarinājumā uzveicot grupas līderi Šveici. Vārtus pamatlaikā Latvijai guva Ralfs Freibergs, Rodrigo Ābols, Kaspars Daugaviņš, bet Rūdolfs Balcers nodrošināja uzvaru pagarinājumā. Jau ar neizšķirtu pamatlaikā latvieši garantēja dalību ceturtdaļfinālā. Šveice pēc nonākšanas ceturtdaļfinālā ar rezultātu 1:3 piekāpās Vācijai. Ceturtdien mūsu valstsvienība tikās ar Zviedrijas izlasi, lai pretendētu pirmo reizi iekļūt meistarsacīkšu četru spēcīgāko komandu vidū. Uz zviedri tika sakauti! Latvijas hokejisti pirmoreiz sasniedz pasaules čempionāta pusfinālu!
CITI NOTIKUMI
No šā gada 1. jūlija Latvijā vidēji par trešdaļu pieaugs elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas apstiprinājusi jaunus AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls" tarifus. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem? Piemēram, dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par 5–7 eiro (bez PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh lielu patēriņu mēnesī.
Nākamgad gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiks izmantots tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas nozīmē, ka vēlētāji varēs balsot jebkurā iecirknī.
Kriminālprocesā par braukšanas maksas atvieglojumiem SIA "Rīgas mikroautobusu satiksme" pārvadājumu maršrutos prokuratūra saukusi pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvāšanu divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām – Nilam Ušakovam ("Saskaņa") un Andrim Amerikam ("Gods kalpot Rīgai!"), kas patlaban ir Eiropas Parlamenta deputāti. Prokuratūra prasīs abus izdot kriminālvajāšani par kukuļņemšanu, krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Savukārt KNAB pēc vairāku gadu izmeklēšanas nolēmis izbeigt vērienīgo pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" transportlīdzekļu iepirkuma krimināllietu. Tajā aizdomas par koruptīvām darbībām gūla uz vairākam augstām amatpesonām, piemēram, bijušo "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu. Procesa izbeigšanā KNAB vaino ārvalstu kolēģus, kuri nav sadarbojušies informācijas sniegšanā.
Skolotājus satrauc jauna negatīva tendence – skolēni domrakstus, esejas un tamlīdzīgus rakstu darbus arvien biežāk uztic mākslīgajam intelektam. Ja teksts ir latviešu valodā, skolotājs to var samērā viegli atšifrēt, jo teikumu uzbūve visbiežāk ir neveikla un leksika – bērnam netipiska. Grūtāk mākslīgā intelekta radīta teksta pazīmes ir pamanīt angļu valodā.
Līdzšinējais Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks no 26. jūnija beigs pildīt amata pienākumus, viņa vietā plānots iecelt Valsts policijas priekšnieka vietnieku, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Andreju Grišinu. Par Grišina apstiprināšanu amatā jālemj valdībai.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien apstiprinājusi panākto vienošanos tā sauktajā "Daimler" kukuļošanas krimināllietā, kas ilgst gandrīz desmit gadus. Sešu apsūdzēto un prokuroru parakstītā vienošanās paredz apsūdzēto vainas atzīšanu un konkrētus soda mērus. Vienošanās paredz naudas atmaksāšanu valsts budžetā nepilnu divu miljonu eiro apmērā, nosacītu brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju.
Šomēnes notikušais nepilngadīgo brutālais kautiņš Imantā licis sarosīties Rīgas domei. Pašvaldība lēmusi, ka jauniešiem, kuri daudz laika pavada uz ielas, šovasar plāno izveidot speciālas telpas, kur varēs pulcēties, saņemt palīdzību un atbalstu.
Biedrība Bezvests.lv sadarbībā ar Valsts policiju sestdien, 27. maijā, organizēs Rogovkā pazudušās septiņus gadus vecās Justīnes Reinikovas meklēšanas kārtējo misiju un aicina pieteikties brīvprātīgos. Meitenīte nozuda 5. maijā.
Labdarības portālā diennakts laikā izdevies savākt gandrīz divreiz lielāku summu, nekā prasīts, atbalsta sniegšanai latviešu brīvprātīgajam karavīram Uldim Volmāram, kurš Ukrainā gūtās traumas dēļ zaudēja abas kājas. Ziedojumi bija nepieciešami, jo Latvija ir NATO dalībvalsts, kas nevar oficiāli nosūtīt savus karavīrus, savus pilsoņus uz Ukrainu karot. Tāpēc valsts nevar tiešā veidā par šiem brīvprātīgajiem karavīriem rūpēties, tostarp izmaksāt kompensācijas.
Lai gan Eiropā ir grūti prognozēt laikapstākļus vairākus mēnešus uz priekšu, pašreizējie dati uzrāda augstu varbūtību, ka šogad Latvijā gaidāma karsta vasara ar mazu nokrišņu daudzumu. Vasaras pirmais mēnesis – jūnijs – kopumā gaidāms ar gaisa temperatūru virs normas.
Ukraina testē Krieviju. Šonedēļ lielu ievērību izpelnījušās ziņas, ka leģions "Brīvā Krievija" un ''Krievu brīvprātīgais korpuss'' – militārie formējumi, kas saistīti ar Ukrainas spēkiem –, pārgājuši Krievijas robežai, ieņemot vairākus ciemus. Ukraina tā eksperimentē, lai pārbaudītu Krievijas refleksus un to, cik tālu krievu spēkus var paspiest uz vienu vai otru pusi. Raidierakstā "Drošinātājs" analizē šos soļus.
Ilgi gaidītais Ukrainas pretuzbrukums bez jebkādiem paziņojumiem jau ir sācies un notiek vairākas dienas, intervijā Itālijas televīzijai pavēstījis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Viņš sociālajos tīklos skaidroja, ka pretuzbrukumu veido dažādas kaujas darbības, kurās ietilpst arī, piemēram, pretinieka resursu iznīcināšana. Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadonis Jevgeņijs Prigožins tikmēr paziņojis, ka atvelk savas vienības no Bahmutas un nodod pozīcijas Krievijas armijai.
Baltkrievijas pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko parakstījis rīkojumu par nesen notiesātā blogera un opozīcijas aktīvista Romāna Protaseviča apžēlošanu, pirmdien pavēstīja pats Protasevičs, kurš jau izlaists brīvībā. Baltkrievijā valdošais režīms 3. maijā piesprieda Protasevičam astoņu gadu cietumsodu.
"Rokenrola karaliene" – tā pasaulē dēvē mūžībā aizgājušo amerikāņu dziedātāju Tīnu Tērneri. Pēc ilgstošas cīņas ar slimībām dziedātāja mirusi 24. maijā 83 gadu vecumā. Daudzas ārzemju slavenības ir izteikušas savu cieņu un apbrīnu par Tērneres ilgo, veiksmīgo un arī daudziem izaicinājumiem pilno karjeru.